Kur, kad un kā ieguldīt?

 

Džovanni Polastri (Giovanni Polastri), Swedbank Robur vadošais stratēģis
“Manā prezentācijā tiks apskatīta pasaules ekonomika, kā arī izteiktas prognozes - ko varam sagaidīt 2012. gadā. Viens no centrālajiem jautājumiem, protams, ir - kā attīstīsies Eiropas valstu parādu krīze. Vai tiešam tā beigsies ar Eiropas Monetārās savienības sabrukumu vai arī fiskālu savienību, kurā Vācija atmaksās Grieķijas un citu valstu parādus?

Tāpat es mēģināšu izskaidrot, kāpēc nevienam nepatīk ASV, taču tai pat laikā ASV dolārs kļuvis spēcīgāks un ASV obligāciju ienesīgums ir zemāks par 2%.
Tam sekos atziņas par attīstības tirgiem, pagājušās desmitgades spožākajām zvaigznēm, kas, iespējams, nespēs turpināt spīdēt.
Un visbeidzot – lai arī daudzu bažas saistītas ar inflāciju, vēlot pastāstīt, kāpēc daudz lielāks risks ir deflācija.”

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes priekšsēdētājs
“Daudzi šodienas ieguldītāji saskaras ar dilemmu - vai palikt pie depozītiem un zemām procentu likmēm, vai arī meklēt iespējas augstākam ienesīgumam? Kādas ir šīs iespējas un ar kādiem riskiem ieguldītājam jārēķinās? Kad tomēr ir labāk palikt pie depozīta, obligācijām un skaidras naudas kontā un kad vērts sākt riskēt? Ko mums māca iepriekšējā krīze, kas pāršalca tirgus tikai dažus gadus atpakaļ? To visu apskatīsim Swedbank Investīciju konferences laikā, sniedzot praktiski izmantojamus padomus un idejas - ko un kā darīt. Mēs runāsim gan par to, kā sabalansētas ieguldījumu stratēģijas ir pelnījušas, gan par to, kāpēc jāizmanto nodokļu atvieglojumi. Mēs centīsimies izvērtēt, vai akciju cenas šobrīd ir lētas un vai pašreizējais ekonomiskais cikls dod mums kādu ievirzi tālākām norisēm akciju tirgos.”

Endrjū Kliftons (Andrew Clifton), T.Rowe Price International Akciju pārvaldes portfeļu speciālists
“Vēsturiski un ilgā termiņā akciju rezultāti bijuši ievērojami spēcīgāki nekā obligācijām, naudai un izejvielām. Bet kā ar pēdējo desmitgadi, kurā esam piedzīvojuši trīs akciju tirgus sabrukumus un augstu svārstīgumu? Vai akcijas tiešām ir pievilcīgas kā ilgtermiņa ieguldījumu iespēja? Ieguldījumu sabiedrība T. Rowe Price izpētījusi - kādu vietu akcijas pelnījušas ilgtermiņa ieguldījumu portfelī un kādas ilgtermiņa priekšrocības un riski tām raksturīgi.”

Dāniels Ljungels (Daniel Ljungel), East Capital Privātpersonu pakalpojumu un trešo personu pakalpojumu pārdošanas vadītājs
“Kāpēc attīstības tirgi (īpaši Krievija), kur ir augsta ekonomikas izaugsme un zems parādu līmenis, tiek uzlūkoti kā  riskanti attiecībā uz ieguldījumiem, bet tai pat laikā Rietumeiropas valstīm un ASV, kam ir ievērojama parādu nasta, ir augsti kredītreitingi?

Krievijā tiešām pastāv dažādi riski, bet vai globālie ieguldītāji satraucas īsto iemeslu dēļ? Vēsturiski raugoties, Maskavā šobrīd ir ļoti pievilcīgi akciju vērtējumi. Vai šis ir labs brīdis, lai ienāktu tirgū, vai arī šī brīža nepastāvība turpināsies?”

Ralfs Gasers (Ralph Gasser), Swiss & Global Asset Management izpilddirektors
“Pēdējās desmitgadēs ieguldījumi obligācijās vairākkārt sasnieguši vienus no labākajiem rezultātiem, īpaši, raugoties uz rezultātiem, kas koriģēti atbilstoši riskam. Tomēr šobrīd, kad procentu likmes lielākajā daļā nozīmīgo tirgu ir rekordzemā līmenī vai tuvu tam, bet daudzos gadījumos reālajā izteiksmē (t.i. ņemot vērā inflāciju u.tml. faktorus) pat negatīvas - ieguldītājiem rodas problēma – kādu soli spert fiksētu ienākuma instrumentu tirgos. Savā prezentācijā koncentrēšos uz to - kā ieguldītāji var iegūt pievilcīgu peļņu obligāciju un valūtu tirgos, kā arī no kādām tirgus nišām labāk izvairīties.”

Borno Janekovics (Borno Janekovic), Franklin Templeton Investments Pārdošanas direktors Centrāleiropā un Austrumeiropā
“Savā prezentācijā plānoju apskatīt investīciju psiholoģiju un tās pamata principus. Tāpat konferences dalībniekiem būs iespēja novērtēt savas investīciju perspektīvas, domājot par lēmumiem, ko viņi varētu pieņemt nākotnē. Savā prezentācijā plānoju aplūkot tādas investīciju principus kā – diversifikācijas nozīme, ilgtermiņa perspektīvas novērtējums un kāpēc ir labākais laiks pirkt, kad apkārt dominējošā noskaņa ir pesimisms. Pārzinot šos principus, investoriem ir iespēja labāk sagatavoties nākotnes izšķirošajām izvēlēm.”

 

 

Avots: Swedbank

 

Mazinās eksporta vērtības pieaugums

 

Uzsvars uz eksportu ir devis ievērojamu ieguldījumu pozitīvo tendenču kaldināšanā. Tomēr mākoņi virs attīstīto valstu ekonomikām turpina savilkties. Tas rada bažas par to potenciālo pasaules ieslīgšanu atkārtotā recesijā, kas varētu atsaukties arī uz Latviju, ko vispirms izjustu eksportētāji. Lai arī eksports otrajā ceturksnī saglabāja stabilu pieauguma tendenci, vērojot signālus, ko sūta ekonomikas no visas pasaules nostūriem, nevar nepamanīt, ka korekcijas iespējamība ārējos tirgos pieaug. Kamēr vēl tiek apjūsmots iespaidīgais eksporta kāpums, kas otrajā ceturksnī veidoja 32.2%, tā reālais pieaugums pamazām pierimst. Atņemot cenu ietekmi eksporta apjomi šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni pirms gada, pieauga par 22%, tad otrajā ceturksnī pieaugums bija 16.6% apmērā. Tieši labvēlīgā eksportējamās produkcijas cenu izmaiņas ir ļāvušas noturēt ārējās tirdzniecības bilances deficītu no lielāka kāpuma. Respektīvi, importa cenu kāpums ir sācis samazināties straujāk, par eksporta cenām, mazinot importa apjomu kāpuma pārsvaru pār eksportu. Krītošie noskaņojuma indikatori un gaidāmais eksportu cenu pieauguma samazināšanās, kā arī jaudu noslodzes limitu sasniegšana, liecina, ka eksporta kāpums līdzšinējos apjomos neturpināsies. Taču nav arī jāslīgst pesimismā. Ņemot vērā iepriekšējās krīzes pieredzi, uzņēmumi ir veikuši ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā. Kā arī uztvere par ārējo tirgu apgūšanas nepieciešamību turpina nostiprināties, ko veicina arī joprojām vājais iekšējais patēriņš. Tādēļ ņemot vērā konkurētspēju, elastību un pieredzi, kā arī Latvijas eksporta salīdzinoši nelielos apjomus, pat situācijā, kad atsevišķu valstu ekonomikās varētu atgriezties recesija, ir pamats sagaidīt, ka Latvijas eksports, stipri mērenākā tempā, bet turpina augt. Taču nevajadzētu aizmirst, ka pārkārtošanās Latvijas tautsaimniecībā ir jāturpina, lai saglabātu krīzes laikā iegūtās priekšrocības.

 

Lielākā ietekme, kas veicina importa rēķina palielināšanos, ir naftas produktu sadārdzinājumam. Saglabājoties vērojamajai turbulencei pasaules ekonomikā naftas produktu cenas varētu saglabāties nospiestas, vai arī īslaicīgi sarukt. Liela loma būs cenu mazinošajiem faktoriem. Vai tas notiks ekonomikas nedienu dēļ, politisko satricinājumu u.tml. dēļ. Tomēr tās samazinājums varētu dot pozitīvu ietekmi (ja tas nebūs par vēlu) šobrīd nīkuļojošajām ekonomikām. Piemēram, ir aplēses, ka katrs dolārs, ko zaudē naftas cena sniedz ASV patērētājiem gada laikā liekus trīs miljardus dolāru, kurus var uzkrāt, tērēt, nomaksāt parādus. Jāņem vērā reģionālie faktori, kas joprojām Eiropai liek maksāt augstāku cenu par naftu, kā arī to, ka tās cenas ir ļoti svārstīgas. Tā kā liela daļa inflācijas Latvijā tiek importēta, importa cenu kritums varētu būt viens no signāliem, ka mazinās arī spiediens uz inflāciju no ārpuses.

 

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. avots: http://goo.gl/EO6K2