Personīgais budžets – vai vajag?

    Es ienīstu budžeta sastādīšanu. Man nepatīk nekāda plānošana, liekas, tāpat jau sanāks savādāk, vienmēr būs kādi apstākļi, attaisnojošie iemesli, kāpēc nesanāk dzīvot pēc plāna... Kāpēc es to daru? Tāpēc, ka vēl vairāk man nepatīk, kad mani izdevumi ir lielāki par maniem ienākumiem. Man nepatīk saņemt no bankas atgādinājumu par neapmaksāto kredītkartes kredītu, vai pārmaksāt par to soda procentus. Es pamanīju, ka tad, kad es skatos, kur un kā es tērēju, es labāk kontrolēju savas vēlmes.

    Sapratne par to, kur un kā jūs tērējat savu naudu ir sākums budžeta sastādīšanai. Rezultāts var būt iedvesmojošs: ekstra naudiņa kādam lielākam un sen kārotam pirkumam, vai arī rezerves krājumi drošākai labsajūtai nākotnē.

    Pirmais solis budžeta sastādīšanai ir saraksts ar visiem izdevumiem. Ideālajā variantā – ja ir iespēja pierakstīt pilnīgi visus tēriņus mēneša laikā, vai pat dažās nedēļās. Kad ir bāzes informācija, var sākt salīdzināt: vai tiešām, visi tēriņi ir bijuši pamatoti, un vai tiešām, nav iespējas tos samazināt.

    Visus tēriņus var sadalīt divās daļās: pirmā daļa – obligātās izmaksas, preces un pakalpojumi, no kā nevar atteikties, otrā daļa – kas ir vēlams, bet nav obligāts. Piemēram, nevar atteikties no komunālo izdevumu apmaksas, bet var pārskatīt obligātās izmaksas par maksājumu karšu lietošanu. Pat ja jūs lietojāt vienas bankas karti jau vairākus gadus, tas nenozīmē, kā tā ir izdevīga patreiz. Vai tiešām, jums ir nepieciešama kredītkarte, ja jūs nerezervējiet viesnīcu un neīrējiet auto ārzemēs? Dažreiz mēs darām vienu un to pašu, pat neapzinoties, ko un kāpēc mēs darām. Labs piemērs: zobu tīrīšana: mēs tīrām tos ik vakaru un rītu, un pat prātā neienāk pārbaudīt pēdējos zinātniskos pētījumus, var būt tik bieži tīrīt zobus vairs nav veselīgi. Gudrajās grāmatās, kad runa iet par valsts budžetu, to sauc par funkciju revīziju – vai tas, par ko jūs maksājiet, vēl joprojām jums ir aktuāli, vai izmaksas ir atbilstošas tirgus situācijai? Piemēram, vai mājās ir vajadzīgs fiksētais telefons, ja visiem ģimenes locekļiem sen ir mobilie telefoni, un tālsarunām tiek izmantots Skype?

    Vai vienmēr saņemta kvalitāte atbilst cenai? Mēs esam pieraduši, ka pakalpojumu sniedzējs var atļauties kaut ko nedarīt, un līgumos vienmēr mums, patērētājiem, ir saraksts ar pienākumiem, bet pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības. Laiks mainās, dzīve turpinās – tagad ir iestājies patērētāju laiks: kad visiem rūp tirgus daļas un klienta saglabāšana. Iedomājāties, tā ir jūsu nauda un jūsu dzīve, jūs varat pats izvēlēties, ko darīt, kam iedot naudu, kādu biznesu atbalstīt un kādu nē. Uztaisiet konkursu – aptaujājiet vairākus pakalpojumu sniedzējus, jūs varat izvēlēties!

    Tātad, saraksts ar obligātiem maksājumiem varētu izskatīties šādi:

1. komunālie maksājumi;

2. maksa par telefonu;

3. maksa par hipotekāro kredītu vai īres maksa;

4. līzinga maksājumi;

5. maksa par transportu (mēnešbiļete vai degviela, apdrošināšana mašīnai);

6. pārtika;

7. medicīnas izmaksas vai veselības apdrošināšana;

8. skaidras naudas rezerves.

    Pēdējais bieži izklausās nereāls, bet tā nav. Ir jāmaina domāšana, lai apjēgtu, ka cilvēkam kā arī valstij vai uzņēmumam ir jāveido savas rezerves. Rezervēm ir jābūt pēc iespējas likvīdiem – vai tā ir skaidra nauda zeķē, vai arī nauda uz krājkonta/ īstermiņa depozīta. Normālos apstākļos, kā māca pieredzējuši ekonomisti, ‘treknajos’ gados ir jākrāj, lai ‘liesie’ gadi ir vieglāki. Neviens jau mums to neteica pirms desmit gadiem, tāpēc tagad nerunāsim par gadiem, runāsim par mēnešiem: vai esat pārliecināti, ka nākamais mēnesis nebūs vēl grūtāks par šo? Jāatrod iespēja, ka atstāt rezerves, un noteikti jācer, ka būs labāk. Dažas bankas piedāvā automātisko maksājumu no jūsu konta – izmantojiet šo iespēju, uzticiet bankai katru mēnesi pārskaitīt fiksētu summu no jūsu algas konta uz krājkontu.

    Nākamais saraksts ar vēlamām izmaksām - to varētu sadalīt vēl divās daļās: pirmajā nodefinēt izmaksas, kas varētu palīdzēt virzīties dzīvē uz priekšu – piemēram, labs kostīms, kas palīdzētu karjerā, vai papildus izglītība. Otrajā pusē – lietas, bez kā varētu iztikt: jebkura veida izklaide, restorāni, bāri, teātri, kazino utt.

    Kad budžets ir sastādīts, rūpīgi to pārbaudiet vēl reiz. Pārbaudiet visas izmaksas, ko var samazināt. Pārbaudiet katru nedēļu, vai esat budžeta ietvaros. Pārbaudiet arī krājkonta atlikumu – tas noteikti iedvesmos!

    Ka visi citi ieradumi, budžetēšana un plānošana kļūst vieglāka, kad pie tā pieradīs. Un ziniet, kāpēc Rokfellers kļuva bagāts? Viņš no 17 gadu vecuma sāka pierakstīt savus tēriņus mazajā sarkanajā grāmatiņā, un izskatās, tā ir bijusi laba sistēma, vai ne?

   Autors: Viktorija Bendere